Ārstu mērķis ir panākt, lai katrs diabēta slimnieks ārstētos ar viņam vispiemērotāko insulīna terapijas metodi. Ja, ārstējoties ar daudzkārtējām insulīna injekcijām, neizdodas panākt apmierinošu diabēta kompensāciju, parasti ierosina pāriet uz terapiju, izmantojot insulīna sūknīti. Daudzi pacienti, pusaudži ar labilu diabēta gaitu, pēc pārejas uz terapiju ar insulīna sūknīti jūtas ievērojami labāk – ASV noritošā ļoti plašā klīniskā DCCT pētījuma (Diabetes Control and Complications Trial) ietvaros vairāk nekā 40% no intensīvās insulīna terapijas grupā novērojamajiem slimniekiem (kuriem bija iespēja izvēlieties insulīna terapijas metodi) izvēlējās ārstēšanos, izmantojot insulīna sūknīti. 1999. gada sākumā ASV ar insulīna sūknīti ārstējās aptuveni 78 000 diabēta slimnieku. Ārstēšanās ar insulīna sūknīša palīdzību ir dārgāka nekā ārstēšanās, izmantojot insulīna šļirces vai injektorus. Pāreja uz insulīna terapiju, izmantojot sūknīti, slimniekam var būt finansiāli grūti īstenojama, ja insulīna sūknīša iegādes un lietošanas izdevumus valsts neapmaksā.
Insulīna sūknītī drīkst lietot tikai īsas darbības insulīna preparātus. Ir pieejami speciāli insulīna sūknīšiem domāti īsas darbības insulīna preparāti. Mūsdienu insulīna sūknīšiem domātie katetri ir ražoti no speciāla materiāla, kas samazina to aizsērēšanas risku, un tādēļ arī parasto īsas darbības insulīna preparātu lietošana sūknītī nerada sarežģījumus.
Insulīna sūknītis nodrošina stabilu bazālo insulīna līmeni asinīs visas diennakts laikā. Mūsdienu sūknīšiem iespējami vairāki bazālās insulīna infūzijas ātrumi, kas ļauj pielāgot bazālo insulīna devu atsevišķi dienai un naktij. Pirms ēdienreizes vai papildu insulīna devas (bolus devas) var ievadīt ļoti ērti – tikai nospiežot attiecīgo pogu. Insulīns tiek ievadīts zemādā no sūknītī ievietota rezervuārā caur plastmasas caurulīti (katetru) un caur zemādā pastāvīgi fiksētu adatu vai speciālu smalku plastmasas katetru.
Bieži sastopama parādība, lietojot insulīna šļirci vai injektoru, ir dažādi vienas un tās pašas insulīna devas efekti. Tas saistīts ar atšķirīgu uzsūkšanos no dažādām insulīna injekcijas vietām. Lietojot sūknīti, insulīns vairākas dienas nonāk vienā un tajā pašā zemādas vietā, tāpēc vienmēr uzsūcas vienādi. Novērots, ka šādā gadījumā insulīna uzsūkšanās pēc pirmsēdienreizes bolus devas četras dienas ir nemainīga (ja adata nav ievadīta citā vietā, kur ir lipohipertrofija vai lipoatrofija).
Insulīna kopējā diennakts deva, sākot lietot sūknīti, parasti samazinās par 15–20%, bet glikēmijas un HbA1c rādītāji strauji uzlabojas. Dažiem slimniekiem (biežāk – pusaugu meitenēm) pēc sūknīša terapijas sākšanas novēro ķermeņa masas pieaugumu. Iemesls ir kaloriju pārpalikums, kas rodas, vienlaikus uzlabojoties diabēta kompensācijai un uzņemot tādu pašu kaloriju daudzumu kā iepriekš, kad sliktas diabēta kompensācijas dēļ daļa no uzņemtās glikozes tika zaudēta ar urīnu. Glikoze, kas tagad vairs neizdalās ar urīnu, pārvēršas taukos.
Pārejot uz insulīna sūknīša lietošanu smagu hipoglikēmiju risks parasti samazinās, bet keto acidozes attīstības risks, pēc dažiem klīniskās izpētes rezultātiem, var pieaugt. Visbiežāk ketoacidozes epizodes mēdz attīstīties drīz pēc sūknīša terapijas sākšanas (galvenokāt tāpēc, ka slimnieks sūknīša lietošanu vēl nav labi apguvis). Jāteic, ka atsevišķām diabēta slimnieku grupām neatkarīgi no insulīna terapijas veida ir paaugstināts ketoacidozes attīstības risks. Pirmām kārtām te minami pusaudži, kuri, lietojot insulīna injektorus vai šļirces, dažādu iemeslu dēļ nereti izlaiž insulīna injekcijas un pārspīlē ar alkoholu vai ar nepiemērotu ēdienu. Pieredze rāda, ka insulīna sūknīša lietošana ļauj ievērojami samazināt ketoacidozes attīstības risku šiem diabēta slimniekiem.
| Insulīna sūknīša lietošanas plusi | Insulīna sūknīša lietošanas mīnusi |
| Ar sūknīti pievadītais bazālais insulīna daudzums nodrošina pietiekamu insulīna līmeni asinīs agri no rīta un ļauj izvairīties no rīta hiperglikēmijas. Dažiem slimniekiem ir nepieciešams augstāks insulīna līmenis asinīs ēdienreižu starplaikos, ko nereti ir grūti regulēt, lietojot insulīna šļirci vai injektoru, bet ko ir viegli panākt, lietojot insulīna sūknīti. Pastāvīga bazālā insulīna ievadīšana ar sūknīša palīdzību samazina “atkarību no pulksteņa”, respektīvi, samazina nepieciešamību ievērot noteiktu intervālu starp ēdienreizēm (piemēram, ne ilgāku par piecām stundām, kā tas ir multipla insulīna injekciju režīma gadījumā). Insulīns vienmēr ir “pa rokai”, un tādēļ jebkurā situācijā ir ērti ievadīt pirms ēdienreizes vai papildu insulīna devu (to izdarīt ar sūknīti ir daudz ērtāk nekā ar šļirci vai injektoru; it īpaši, ja piedalieties kādā sabiedriskā pasākumā). Ja jūsu insulīna sūknītim ir iespējamas vairākas bazālā insulīna programmas, tad, izvēloties dienai un naktij atšķirīgu bazālo insulīna ievadīšanas ātrumu, varat labāk pielāgot insulīna devu un tā panākt labāku diabēta kompensāciju. Tā kā insulīna sūknītī drīkst lietot tikai īsas darbības insulīnu, tad katras insulīna devas efekts ir labāk paredzams nekā, lietojot vidēji ilgas vai ilgstošas darbības insulīna preparātus. Insulīna sūknītis ļauj pielāgot pirms ēdienreizes insulīna devu ar precizitāti līdz 1/10 DV. Lietojot insulīna sūknīti, smagas hipoglikēmijas risks parasti ir mazāks nekā, lietojot šļirci vai insulīna injektoru. Lietojot sūknīti, insulīna zemādas rezerve ir neliela, un tas samazina risku, ka fiziskas slodzes laikā insulīna uzsūkšanās asinīs negaidīti strauji pieaugs. Insulīna sūknītis ļauj fiziskās slodzes laikam īslaicīgi pielāgot bazālā insulīna ievadīšanas ātrumu. | Neliela insulīna zemādas rezerve paaugstina slimniekam ketoacidozes risku, ja kādu tehnisku vai nejaušu iemeslu dēļ tiek pārtraukta insulīna ievadīšana. Lietojot insulīna sūknīti, glikēmijas līmenis ir jānosaka biežāk nekā tad, ja lieto šļirci vai insulīna injektoru. Insulīna sūknītis ir pievienots slimniekam visu diennakti. Daži slimnieki uzskata, ka sūknītis viņus vairāk saista ar diabētu. Dažās situācijās (pludmalē, pirtī vai līdzīgās vietās) sūknīti ierauga arī citi un diabēts (ja vēlaties to noslēpt) vairs nav noslēpjams. Šādās situācijās apkārtējie nereti uzdod dažādus jautājumus par sūknīti, un diabēta slimniekam, ja viņš savu diabētu vēl nav pilnībā pieņēmis, var kļūt neērti. Sūknīša trauksmes signalizācija var jebkurā laikā pēkšņi ieslēgties, un tad jums viss ir jāpārtrauc, lai – varbūt pilnīgi nepiemērotā brīdī – novērstu trauksmes iemeslu (piemēram, apmainītu adatu vai katetru).  |
Bazālā insulīna ievades ātrums
Apmēram 40–50% no insulīna diennakts devas ir organisma vajadzība pēc bazālā insulīna (pieaugušam cilvēkam bieži tā ir aptuveni 1 DV/stundā); pārējo veido pirmsēdienreižu insulīna devas. Pēc bazālā ievades ātruma maiņas, paiet divas trīs stundas, kamēr šīs pārmaiņas ietekmē glikēmiju. Tieviem cilvēkiem (kam paceltas ādas krokas biezums ir mazāks par 10 mm) bazālais insulīns uzsūcas divreiz ātrāk nekā apaļīgiem (kam pacelta ādas kroka ir biezāka par 20 mm).
Organisma vajadzība pēc insulīna laikā no plkst. 1 līdz 3 naktī ir par 20% zemāka nekā laikā no plkst. 5 līdz 7 no rīta. Ja lietojat insulīna sūknīti, kura bazālā insulīna ievades ātrumu ir iespējams mainīt, tad, lai drošāk izvairītos no nakts hipoglikēmijas, mēģiniet uz laiku no plkst. 23 vai 24 vakarā līdz plkst. 3 naktī noregulēt sūknīti tā, lai bazālā insulīna ievades ātrums būtu mazāks. Ja šādas izmaiņas dēļ jums rodas rīta hiperglikēmija, tad uz laiku no plkst. 3 naktī līdz plkst. 7 no rīta mēģiniet palielināt bazālā insulīna ievades ātrumu par 0,1–0,2 DV stundā.
Organisma jutība pret insulīnu pieaug, ja neilgu laiku (no dažām dienām līdz vienai nedēļai) cukura līmenis asinīs ir bijis tuvu normas apakšējai robežai. Lai izvairītos no hipoglikēmijas, jums jābūt gatavam steidzami samazināt bazālā insulīna ievades ātrumu (it īpaši naktī), ja glikēmija sāk tuvoties zemam līmenim.
Minētie ieteikumi par bazālā insulīna ievadi ir domāti slimniekiem, kuru insulīna sūknīti ir iespējams programmēt tā, lai bazālā insulīna ievade būtu atšķirīga dažādos diennakts periodos un maksimāli atbilstu slimnieka dzīves stilam, slodzei un citām vajadzībām. Insulīna sūknīšu modeļi ir ļoti dažādi – dažus ir iespējams programmēt tā, lai bazālā insulīna ievade mainītos kaut vai katru diennakts stundu, turpretim citiem ir iespējams noteikt tikai vienu nemaināmu bazālās insulīna ievades ātrumu. Ja jums ir insulīna sūknītis, kam ir tikai viens nemaināms bazālā insulīna ievades ātrums, tas jānoregulē, vadoties pēc nakts glikēmijas rādītājiem, bet dienas glikēmija jākoriģē, pielāgojot pirmsēdienreižu un papildu bolus devas.
Latvijā kopš 2018. gada tiek piešķirti līdzekļi insulīnu sūkņu kompensēšanai visiem 1. tipa cukura diabēta bērniem, kas atbilst insulīna sūkņu terapijas indikācijai (kritērijiem). Insulīna pumpja indikācijas konkrētam pacientam sākotnēji izvērtē ārstējošais endokrinologs, vajadzības gadījumā bērnu endokrinologu konsīlijs.
Insulīna pumpju terapijas indikācijas (kritēriji):
- Diabēta metabolās kompensācijas uzlabošanai (HbA1c pēdējā gada laikā vidēji līdz 10 %).
- Vidēji smagu un smagu hipoglikēmiju novēršanai pie:
- Izteiktas glikēmijas svārstībām:
- smagas un vidēji smagas hipoglikēmijas,
- atkārtotas pēcēšanas hiperglikēmijas;
- Rītausmas (Dawn) fenomena;
- Izteikti mazām insulīna devām;
- Hipoglikēmiju nejušanas;
- Nakts hipoglikēmijas (dokumentētas);
- Fleksibla dzīvesveida gadījumā (sportisti u.tml.);
- Izteikta insulīna rezistence.
- Bērni līdz 7 gadu vecumam.
- Adatu fobija.
- Diabētiska polineiropātija.
Minimālās prasības potenciālajiem pumpja lietotājiem:
- Spēj korekti realizēt intensificēto (basis – bolus) insulīna terapiju.
- Gatavība piedalīties noteiktajā insulīna sūkņa lietošanas apmācībā.
- Tiek veikta regulāra glikēmijas paškontrole (tukšā dūšā, pirms ēdienreizēm, pirms gulētiešanas – vismaz 4 – 5 reizes dienā).
- Tiek veikta glikēmijas paškontroles rādītāju, ogļhidrātu un insulīna devu dokumentācija diabēta dienasgrāmatā.
- Pēdējā gada laikā regulāri tiek apmeklētas endokrinologa ambulatorās konsultācijas (vismaz 3 reizes gadā).
Insulīna pumpja terapijas uzsākšana un dinamiskā novērošana
- Lai uzsāktu terapiju, jābūt vismaz 3 kritērijiem no 1. punktā minētajiem kritērijiem un pacientam jāatbilst visām 2.punktā minētajām noteiktajām minimālajām prasībām potenciālajam insulīna pumpja lietotājam .
- Ja 1 gada laikā pēc insulīna pumpja terapijas uzsākšanas HbA1c > 9.5%, jāpārskata pumpja lietošanas nepieciešamība.
- Pēc cukura diabēta pacienta atbilstības pumpja terapijas uzsākšanai izvērtēšanai pozitīva slēdziena gadījumā, kas tiek fiksēts “Insulīna pumpja terapijas uzsākšanas izvērtēšanas anketā” pacients kopā ar vecākiem saņem 3 ievadapmācības nodarbības ambulatori.
- Pēc ambulatoro nodarbību pabeigšanas, pacientam tiek nozīmēts plānveida stacionēšanas datums BKUS 4.nodaļas endokrinoloģijas profilā, kur:
- tiek veikta insulīna pumpja pirmā ievadīšana,
- bolus un bazālā insulīna devu un profilu aprēķināšana un pielāgošana, IKF aprēķināšana,
- veiktas vismaz 3 stacionāra apmācības nodarbības kopā ar vecākiem.
- Pēc izrakstīšanās no stacionāra tiek nodrošinātas telefona konsultācijas individuāli pēc nepieciešamības.
Konsultāciju telefons: 28701111.
Turpmāk notiek pacienta regulārās dinamiskās novērošanas vizītes pie bērnu endokrinologa (tiešās pieejamības ārsts) reizi 3-4 mēnešos.Recepte tiek izrakstīta uz 3 mēnešiem, paredzēta 33 insulīna katetru un 15 rezervuāru saņemšanai.
Insulīna pumpja piederumus lietotāji var saņemt bez maksas tikai ar BKUS endokrinologa recepti pie pumpja izplatītāja.
Recepti var saņemt kārtējās ambulatorās vizītes laikā, vai, ja tā nesakrīt ar receptes derīguma termiņu, receptes nepieciešamību var pieteikt endokrinologa medmāsai pa tel. 67064447 vai 25680090.
INSULĪNA SŪKNĪŠU VEIDI
- Medtronic MiniMed 640G – Latvijā pārstāv SIA “RAL”
Insulīna sūknis ir pusautomātiska ierīce, kas nepārtraukti, visu diennakti, zemādā ievada īslaicīgas darbības insulīnu vai tā analogu. Insulīna sūknī ir ievietots ar insulīnu uzpildīts rezervuārs, kam pievienota infūzijas sistēma, kuras galā ir katetrs Caur katetru insulīns nokļūst zemādā. Infūzijas sistēmu/katetru maina reizi 2 līdz 3 dienās.
Sīkāk par insulīna sūkni lasīt šeit.
Video krievu valodā:
Atsauksme par insulīna pumpīti:
https://diabetsgimene.blogspot…
un: https://www.youtube.com/watch?…
2. Medrum A7+ – Latvijā pārstāv SIA “Linus Medical”
Medtrum A7+ ir bezvada pumpis, pumpja mainīgā daļa ir rezervuārs, kurš darbojas līdz 3 dienām. Ērts un viegli lietojams, lai nodrošinātu nepārtauktu insulīna ievadīšanua līdz 3 dienām( 70-200SV ar U100 insulīnu). Dodoties dušā vai peldē insulīna pumpis turpina nepārtrauktu insulīna padevi.
Video:
Vairāk par pumpīti šeit
3. Accu check Combo – Latvijā pārstāv SIA “Roche Diabetes Care, Inc.”
Raksta autore – Landa Jaunzema
