ĪSA INFORMĀCIJA PAR SASLIMŠANU.
Cukura diabēts ir hroniska vielmaiņas slimība. Bērni pārsvarā slimo ar 1.tipa cukura diabētu, kura galvenā pazīme ir paaugstināts cukura līmenis asinīs insulīna trūkuma dēļ. Neārstēts cukura diabēts apdraud dzīvību. 1.tipa cukura diabētu ārstē ar insulīnu, būtisks ir pareizs uztura plāns, glikozes līmeņa paškontrole, fizisko aktivitāšu plānošana. Nepareiza insulīna terapija var izraisīt nopietnas glikozes līmeņa svārstības – hipo- un hiperglikēmiju, kas var ietekmēt bērna veselību un dzīvību. Slimības gaitu un rezultātu ļoti lielā mērā nosaka pašu pacientu – bērnu un vecāku veiktā aprūpe, tādēļ nepieciešama laba diabēta apmācība, kuru nodrošina diabēta aprūpes komanda. Daudz retāk bērni slimo ar 2.tipa cukura diabētu vai citiem retiem diabēta veidiem. Tad ārstēšana var atšķirties – tā ir uztura un fizisko aktivitāšu plānošana, tabletes cukura līmeņa pazemināšanai.
KĀDI VESELĪBAS APRŪPES PROFESIONĀĻI RŪPĒSIES PAR MANU BĒRNU?
Diabēta aprūpes komandā ietilpst ārsts – endokrinologs, diabēta apmācības māsa, dietologs vai uztura speciālists, psihologs, sociālais darbinieks, pēdu aprūpes speciālists.
KĀDUS JAUTĀJUMUS VAR UZDOT VESELĪBAS APRŪPES PROFESIONĀĻI?
Rodoties aizdomām par cukura diabētu, svarīga ir informācija par bērna svara dinamiku un pašsajūtu pēdējo mēnešu laikā, sevišķi pievēršot uzmanību tādām pazīmēm kā slāpes un bieža urinācija, īpaši nakts laikā. Vēlama arī informācija par cukura diabēta gadījumiem ģimenē iepriekšējās paaudzēs. Bērnam ar zināmu cukura diabētu svarīga ir informācija par svara dinamiku, glikozes līmeņa kontroles rezultātiem (diabēta dienasgrāmata, glikometra rādījumi), lietoto insulīna terapiju(insulīna devas, regularitāte), blakus saslimšanām un lietotajiem medikamentiem.
KAS VAR PASLIKTINĀT BĒRNA SLIMĪBAS GAITU?
Bērna pašsajūtu visvairāk var ietekmēt insulīna trūkums. Nekādā gadījumā nedrīkst nepamatoti pārtraukt insulīna terapiju, par to jāzina visiem bērna aprūpētājiem. Pārāk liela insulīna deva var izsaukt pēkšņu glikozes līmeņa pazemināšanos ar izteiktu pašsajūtas pasliktināšanos, smagākos gadījumos bezsamaņu un krampjiem. Ja bērns ir bez samaņas, viņš jānogulda drošā sānu guļā, nekādā gadījumā nedrīkst dot ēdienu vai dzērienu caur muti. Blakus saslimšanas var būtiski ietekmēt cukura līmeni asinīs (kuņģa-zarnu trakta infekcijas var izraisīt cukura līmeņa pazemināšanos, citas infekcijas – paaugstināšanos). Daži medikamenti var būtiski ietekmēt cukura līmeni asinīs (glikokortikoīdi ļoti izteikti var paaugstināt cukura līmeni asinīs).
KĀ VECĀKIEM JĀIZVĒRTĒ BĒRNS?
Lai kontrolētu cukura diabēta gaitu, nepieciešams veikt regulāru glikozes līmeņa noteikšanu asinīs vismaz 4 reizes dienā, nepieciešamības gadījumā (mazs bērns, blakus saslimšana, glikozes līmeņa svārstības) arī biežāk. Izteikti vai ilgstoši paaugstināta glikozes līmeņa gadījumā (>16 mmol/l vairāk kā 6 stundas) , akūtu 42 blakus saslimšanu un sliktas pašsajūtas(sevišķi vemšanas) gadījumos vēlams pārbaudīt ketonu (acetona) daudzumu asinīs vai urīnā.
KĀDAS IR „SARKANĀ KAROGA” PAZĪMES?
Pazīmes, kad nepieciešama tūlītēja rīcība, ir: samaņas vai apziņas traucējumi, kas var būt saistīti ar pazeminātu glikozes līmeni asinīs; slikta dūša un /vai vemšana vienlaicīgi ar paaugstinātu glikozes līmeni asinīs, kas var liecināt par diabētiskas ketoacidozes attīstību.
KĀ PAR BĒRNU JĀRŪPĒJAS MĀJAS APSTĀKĻOS?
Bērnam ar cukura diabētu ļoti svarīgi ir ievērot pareizu ēšanas un insulīna ievades režīmu. Vēlams atteikties no saldinātu dzērienu un liela apjoma cukuru saturošu produktu lietošanas uzturā. Pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērniem nepieciešama zinoša pieauguša kontrole, veicot glikozes līmeņa kontroli, insulīna ievadi un ēdiena izvēli.
KAD NEPIECIEŠAMA STACIONĒŠANA / SPECIĀLISTA KONSULTĀCIJA?
Plānveidā bērnu endokrinologa apmeklēšana ambulatori ieteicama ik 3-4 mēnešus. Ārpuskārtas speciālista (bērnu endokrinologa vai diabēta apmācības māsas)konsultācija nepieciešama, ja vairākas dienas neizdodas normalizēt paaugstinātu vai pazeminātu glikozes līmeni asinīs vai bijusi smaga hipoglikēmija, kas ārstēta ambulatori. Ārstēšanās stacionārā obligāta, ja ir diabētiskās ketoacidozes pazīmes: hiperglikēmija >11 mmol/l vienlaicīgi ar paaugstinātu ketonu līmeni asinīs >3.0 mmol/l un/vai sliktu dūšu vai vemšanu. Ārstēšanās stacionārā var būt nepieciešama smagas hipoglikēmijas gadījumā: glikoze asinīs <4mmol/l ar apziņas traucējumiem. Apmācīti un sagatavoti aprūpētāji var ārstēt smagu hipoglikēmiju mājas apstākļos ar glikagona injekcijas palīdzību.
KĀDAS ĀRSTĒŠANAS UN IZMEKLĒŠANAS METODES VAR TIKT LIETOTAS, BĒRNAM ATRODOTIES SLIMNĪCĀ?
Slimnīcā tiek veikta glikozes un ketonu noteikšana asinīs ik 2-3 stundas līdz stāvokļa stabilizācijai, smagākos gadījumos tiek veikta padziļināta asins analīze kapilārās asinīs (no pirksta) acidozes izvērtēšanai. Pazeminātu glikozes līmeni ārstē ar koncentrēta glikozes šķīduma ievadi vēnā, paaugstinātu glikozes līmeni ar acidozes ainu – ar insulīna ievadi vēnā. Papildus parasti ir nepieciešama sāļu vai glikozes-sāļu šķīduma ievadīšana vēnā.
KAD BĒRNU VAR IZRAKSTĪT NO STACIONĀRA, OBSERVĀCIJAS NEATLIEKAMĀS MEDICĪNISKĀS PALĪDZĪBAS NODAĻĀ?
No stacionāra var izrakstīt tad, kad ir likvidēta acidoze, stabilizēts glikozes līmenis asinīs, bērns pats var ēst un dzert un glikozes līmeni asinīs iespējams kontrolēt ar subkutānas insulīna ievades palīdzību.
REKOMENDĀCIJAS VECĀKIEM DIABĒTA APRŪPEI AMBULATORĀ ETAPĀ.
- turpināt regulāru insulīna terapiju, kā rekomendēts diabēta apmācībā un/vai SPMK izrakstā
- turpināt regulāru glikēmijas un ketonu kontroli, kā rekomendēts diabēta apmācībā un/vai SPMK izrakstā
- veikt paaugstināta cukura līmeņa korekciju ar papildus insulīna ievadi, kā rekomendēts diabēta apmācībā un/vai SPMK izrakstā
- veikt pazemināta cukura līmeņa korekciju ar papildus ogļhidrātu uzņemšanu, kā rekomendēts diabēta apmācībā un/vai SPMK izrakstā.
