Kā dažādas slimības ietekmē cukura līmeni asinīs

Ietekmē maz vai nemaz

Slimības, kas maz ietekmē pašsajūtu, parasti neietekmē arī vajadzību pēc insulīna. Piemēram, viegla saaukstēšanās bez drudža vai bērniem viegli noritošas masaliņas.

Zems cukura līmenis asinīs

Šīs slimības raksturo grūtības paturēt organismā uzņemtās barības vielas sliktas dūšas, vemšanas vai/un caurejas dēļ. Piemēram, gastroenterīts vai vīrusinfekcija ar sāpēm vēderā.

Augsts cukura līmenis asinīs

Tās ir vairums slimību ar izteikti sliktu pašsajūtu un drudzi, kuru norises gaitā cukura līmenis asinīs paaugstinās un vienlaikus paaugstinās arī vajadzība pēc insulīna. Piemēram, saaukstēšanās ar augstu temperatūru, vidusauss iekaisums, urīnceļu infekcija ar drudzi un pneimonija.

No otras puses, ja diabēta slimniekam, kam ir nelaba dūša, cukura līmenis asinīs ir zems, nelabās dūšas iemesls, ticamāk, ir kāda blakus saslimšana. Acetons urīnā, kad glikēmija ir zema un ir nelaba dūša, liecina, ka organismam trūkst ogļhidrātu, jo, piemēram, bērns sliktās dūšas dēļ nav ēdis.

Ja esat saslimis, jums ir nelaba dūša un jūs nevarat pietiekami paēst, ir svarīgi, lai ēdienā, ko uzņemat, būtu kaut kas salds. Saldumi dod barības vielas un samazina hipoglikēmijas risku. Nelaba dūša parasti pastiprinās, ja šādā situācijā dzerat daudz šķidruma vienā reizē. Labāk ir dzert maz, bet bieži (piemēram, pāris malkus ik pēc desmit minūtēm). Perorālās rehidratācijas šķīdumi, kurus var iegādāties aptiekās, ir ļoti noderīgi šādās situācijās. Tomēr bērniem nereti nepatīk šo rehidratācijas līdzekļu garša (tie ir sāļi). Varat mēģināt garšu uzlabot, pievienojot šiem līdzekļiem kādu sulu. Ja vemšanas dēļ bērns nespēj šķidrumu organismā noturēt, nevilcinoties meklējiet palīdzību pie sava endokrinologa vai sauciet ātro palīdzību!

Ir ļoti svarīgi ievadīt insulīnu arī tad, ja diabēta slimnieks parastajās ēdienreizēs ēst nespēj. Ja dosiet viņam dzert ar īstu cukuru saldinātus dzērienus, cukura līmenis asinīs pārlieku nepazemināsies. Tādēļ pārliecinieties, vai slimniekam paredzētais dzēriens patiešām satur īstu cukuru. Bērniem parasti garšo augļu sulas un augļu zupas, viņi tās labprāt dzer un ēd. “Zero” tipa dzērieni šādās reizēs nav lietojami.

DIABĒTS UN AKŪTĀS SLIMĪBAS

1. Ārstējiet akūto slimību

Akūtā slimība bērnam ar diabētu jādiagnosticē un jāārstē gluži tāpat kā bērnam, kuram diabēta nav.

2. Simptomātiska ārstēšana

Ja bērnam ir drudzis vai sāp galva, viņam var dot paracetamolu/acetaminofenu (Alvedon, Curadon, Panodil, Tylenol), lai atvieglotu šos simptomus. Tie uzlabos bērna pašsajūtu, un sagaidāms, ka uzlabosies arī viņa apetīte.

3. Mājas režīms (neiešana uz skolu vai bērnudārzu)

Attieksmei pret bērna, kam ir diabēts, neiešanu uz skolu vai bērnudārzu, ja viņš akūti saslimis, jābūt pielaidīgākai nekā parasti. Tas ir tāpēc, ka jebkura infekcija ietekmē bērna cukura līmeni asinīs.

4. Šķidrumu līdzsvars organismā

Ja bērnam ir augsta temperatūra, it īpaši, ja viņam ir arī augsts cukura līmenis asinīs (>12–15 mmol/l, 215–270 mg/dL), ir ļoti svarīgi panākt, lai bērns dzertu daudz šķidruma. Jo šādā situācijā izdalās ie vē – rojami vai rāk urīna nekā parasti un orga – nis mā var attīstīties ūdens deficīts jeb de hidratācija. Īpaši augsts straujas dehidratācijas risks ir tad, ja bērnam ir vemšana vai caureja.

5. Barošana

Ir ļoti svarīgi, lai bērns atbilstošā daudzumā saņemtu insulīnu, cukuru un citas uzturvielas. Gatavojiet bērnam viņa iemīļotākos ēdienus vai ko tādu, ko viņš pats vēlas.

SLIKTA DŪŠA UN VEMŠANA

Bērnam ar diabētu nelaba dūša un vemšana bieži ir insulīna deficīta nopietnas pazīmes. Tādēļ, ja bērnam šie simptomi parādās, vienmēr ir ļoti svarīgi nekavējoties noteikt cukura līmeni asinīs un acetonu urīnā. Ja cukura līmenis asinīs ir augsts un ja urīnā ir acetons, visticamāk, ka nelabas dūšas iemesls ir insulīna deficīts. Svarīgi ir neaizmirst, ka insulīna deficīts var attīstīties arī tad, ja esat injicējis savu parasto insulīna devu, bet vajadzība pēc insulīna jūsu organismā ir palielinājusies, piemēram, kādas vīrusinfekcijas vai citas saslimšanas dēļ.

Neaizmirstiet, ka vemšanas gadījumā jādzer daudz šķidruma, bet maziem malkiem un bieži. Tiklīdz vemšana beidzas, var atsākt lietot parasto uzturu.

SVARĪGI!!! Ja esat saslimis, nepielāgojiet insulīna devas “uz aci”!

KAD JĀBRAUC UZ SLIMNĪCU?

NMP 113 

• Apjomīga vai atkārtota vemšana, bērns nevar iedzert.
• Pieaugošs acetona daudzums urīnā vai apgrūtināta elpošana.
• Cukura līmenis asinīs, neraugoties uz papildu insulīna injekcijām, saglabājas augsts.
• Bērns ir apjucis vai viņa vispārējā pašsajūta ir izteikti pasliktinājusies.
• Neskaidrs ir iemesls, kas šo situāciju izraisījis.
• Stipras sāpes vēderā.
• Bērns ir mazs (< 2–3 gadus vecs) vai arī bez diabēta viņam ir vēl kāda hroniska slimība.
• Ir izteikta miegainība, galvassāpes vai citi nopietni veselības traucējumi.
• Nomocījies slimnieks vai viņa radinieki, piemēram, ilgstoši traucēta naktsmiera dēļ.
• Vispārējais stāvoklis 6-8 stundu laikā neuzlabojas vai pasliktinās!

Vienmēr zvaniet savam ārstam, ja jūtaties nedroši vai nezināt, ko darīt.

KO DARĪT AUGSTA CUKURA UN ACETONA GADĪJUMĀ?

Ja atkārtoti paaugstināts cukura līmenis asinīs – 3 mērījumos ar 2 stundu atstarpi cukurs ir virs 15-16 mmol/L un / vai acetons urīnā 2+/3+ vai asinīs virs 1,5 mmol/L RĪCĪBAS PLĀNS 1.Nekavējoties jāievada papildus insulīns! 2.Jādzer nesaldināts šķidrums 0,5-1L stundā! 3.Jāpārbauda cukurs un acetons ik 2 stundas!

INSULĪNA IEVADE

Papildus jāievada ātras darbības insulīns DV 20% apmērā no diennakts kopējās insulīna devas ik 2 stundas, kamēr sāk mazināties cukura līmenis asinīs (<14 mmol/L) un acetona daudzums (asinīs <1,5mmol/L vai urīnā <2+).

DRUDZIS UN GREMOŠANAS TRAUCĒJUMI

Ja jums ir kāda infekcijas slimība, it īpaši ar augstu temperatūru, drudzi, glikēmiju paaugstinošu hormonu (galvenokārt kortizola un glikagona) sekrēcija organismā norit pastiprināti un tie ievērojami paaugstina organisma vajadzību pēc insulīna. Tajā pašā laikā, ja cilvēks ir saslimis, viņš mēdz ēst mazāk un gulēt vairāk. Darbojoties visi kopā, šie faktori parasti izjauc vielmaiņas līdzsvaru. Pamatlikums šādā situācijā tāpēc ir – nesamaziniet insulīna devu, neraugoties uz samazināto apēstā ēdiena daudzumu. Sāciet ar to, ka ievadiet parasto insulīna devu. Nosakiet cukura līmeni asinīs pirms katras ēdienreizes un pielāgojiet kārtējo insulīna devu esošajai glikēmijai. Ja cukura līmenis asinīs ir virs 10 mmol/L, varat palielināt insulīna devu par 1 DV katrā injekcijas reizē (par 2 DV katrā attiecīgajā injekcijas reizē, ja paredzētā pirmsēdienreizes deva ir lielāka par 10 DV), kamēr glikēmija kļūst labāka.

Ja ķermeņa temperatūra ir virs 38°C, insulīna devu bieži nepieciešams palielināt par 25%. Dažreiz, ja temperatūra pārsniedz 39°C, insulīna kopējo diennakts devu nepieciešams palielināt pat par 50%.

Ja lietojat divu devu insulīna ārstēšanas shēmu, drudža gadījumā bieži ir grūti pielāgot insulīna devas. Tad ieteicams apdomāt, vai slimības laikā nav labāk pāriet uz četrām vai piecām insulīna injekcijām dienā. Cita iespēja varētu būt šāda: ievadiet papildu insulīnu pirms ēdienreizēm (ja nepieciešams), lietojot īsas darbības insulīnu.

Diabēta remisijas fāzes laikā, ja diabētam pievienojas drudzis vai rodas citi veselības traucējumi, kopējo diennakts insulīna devu varbūt nepieciešams paaugstināt pat ļoti ievērojami. Parastā insulīna deva, kāda bērnam nepieciešama diennaktī, ir apmēram 1 DV/kg 24 stundās, bet dažreiz tā var būt arī lielāka. Tas, cik daudz būs jāpalielina insulīna diennakts deva kādas blakus slimības gadījumā, lielā mērā ir atkarīgs no tā, cik saglabājusies ir aizkuņģa dziedzera insulīna produkcija.

Jūtoties slikti vai labi 1. Jūtoties labi Rīkojieties atkarībā no tā, cik kaloriju jums vajag un kāda ir jūsu apetīte. Pielāgojiet insulīna devu ēdienam. Mērķis ir nepieļaut, ka cukura līmenis asinīs paaugstinās pārāk daudz. 2. Jūtoties slikti Vadieties pēc parastās insulīna devas. Ievadiet parasto insulīna devu (ja vien jums nav caureja!) un mēģiniet apēst pietiekami daudz ēdiena, lai nosegtu insulīnu ar ogļhidrātiem. Mērķis ir nepieļaut, ka cukura līmenis asinīs pazeminās par daudz. Ja nepieciešams, dzeriet cukuru saturošus dzērienus.

Slimība un vajadzība pēc insulīna → Drudzis paaugstina vajadzību pēc insulīna. → BET samazināta apetīte un līdz ar to samazināts apēstā ēdiena daudzums prasa mazāk insulīna. → Tādējādi jums, iespējams, šādā situācijā būs vajadzīgs tāds pats diennakts insulīna daudzums kā parasti. → Tomēr visbiežāk insulīna kopējo diennakts devu drudža gadījumā ir nepieciešams paaugstināt par 25–50%. → BET, ja diabēta slimniekam ir gastroenterīts ar vemšanu un caureju, insulīna kopējo diennakts devu bieži ir nepieciešams samazināt. → Šajā situācijā ir liels risks, ka var attīstīties ketoacidoze kā insulīna deficīta sekas. Vērojiet, vai urīnā neparādās acetons!

Labas diabēta kompensācijas gadījumā organisma aizsargspējas pretoties infekcijai ir augstākas nekā tad, ja diabēta kompensācija ir neapmierinoša. Pierakstiet dienasgrāmatā gan analīžu rezulātus (cukura līmeni asinīs, cukuru/acetonu urīnā), gan arī ievadītās insulīna devas. Neskaidrību vai nedrošības gadījumā nevilcinieties steidzami lūgt padomu savam endokrinologam vai slimnīcas attiecīgajā nodaļā, lai labāk izprastu savu vai sava bērna stāvokli un atbilstoši rīkotos.

Paaugstināta vajadzība pēc insulīna, kas parasti ir akūtas saslimšanas laikā (piemēram, saaukstēšanās ar augstu temperatūru), visbiežāk ilgst tikai dažas dienas, tomēr dažreiz nepieciešamība pēc lielākas insulīna diennakts devas var saglabāties pat nedēļu pēc atveseļošanās. Iemesls ir slimības laikā bijušās augstās glikēmijas izraisītās vielmaiņas novirzes, kas savukārt ir pamatā paaugstinātai insulīna rezistencei. Dažreiz paaugstināta vajadzība pēc insulīna ir akūtās saslimšanas t.s. inkubācijas periodā – dažas dienas pirms pašas saslimšanas sākuma.

Ja bērns atsakās no ēdiena, jums jāmēģina viņu pārliecināt, ka nepieciešams ēst vismaz ogļhidrātus. Mēģiniet bērnam piedāvāt ēdienus, kuri viņam īpaši garšo vai kurus viņš pašreiz vēlas (piemēram, augļu zupu).

JA IR VEMŠANA, BET NAV CAUREJAS

Esiet īpaši piesardzīgi! Atcerieties, ka nelaba dūša un vemšana bieži ir insulīna deficīta simptomi! Ja diabēta slimniekam ir vemšana, bet nav caurejas, tas, par ko vienmēr jādomā vispirms, ir insulīna deficīts. Ja insulīna deficīts ir, tad cukura līmenis asinīs un urīnā ir augsts, bet urīnā ir arī acetons. Tāpēc biežāk jāpārbauda cukura līmenis asinīs un ketoni urīnā ar ketonu testrēmelēm vai nosakot ketonvielu klatbūtni asinīs ar speciāli tam paredzētām testrēmelēm.

Ja jums vai jūsu bērnam ir nelaba dūša ar vai bez vemšanas, vienmēr pārbaudiet gan acetonu un cukuru urīnā, gan cukura līmeni asinīs. Ja šādā situācijā būs insulīna deficīts, cukura līmenis asinīs un urīnā būs augsts, bet urīnā būs arī acetons. Ja nejūtaties īsti drošs par to, ko šie analīžu rezultāti nozīmē, nevilcinieties lūgt padomu savam ārstam, diabēta māsai vai endokrinologam.

Bieži tiek apgalvots: ja diabēta slimnieks gūst ievainojumu, brūces viņam dzīst daudz lēnāk nekā citiem, tādēļ ir nepieciešama pastāvīga, rūpīga un speciāla pēdu kopšana vai ārstēšana (pēdu terapija). Tas patiešām tā ir, bet attiecas galvenokārt uz diabēta slimniekiem, kuriem diabēts ir jau daudzus gadus un kuriem kā diabēta vēlīnās komplikācijas jau ir dažādas pakāpes asinsrites un jušanas traucējumi pēdās un kāju pirkstos, īpaši īkšķos. Bērnam ar diabētu dažādi nobrāzumi un brūces (ja vien tie tiek rūpīgi apstrādāti, lai nestrutotu) dzīst tikpat labi kā bērniem, kuri ar diabētu neslimo.

Vērā ņemams fakts: ja diabēts ir slikti kompensēts, tātad glikēmija ir augsta, organisma aizsargspējas pret infekcijām ir pavājinātas, līdz ar to organisma uzņēmība pret infekcijām ir augstāka.

Insulīna terapija gremošanas traucējumu gadījumā (izņemot gastroenterītu)

1. Vienmēr sāciet ar savu parasto insulīna devu (izņemot, ja jums ir gastroenterīts).
2. Nosakiet cukura līmeni asinīs pirms katras ēdienreizes un, ja nepieciešams, arī starp ēdienreizēm. Regulāri pārbaudiet, vai urīnā nav acetons.
3. Pielāgojiet insulīna devas atbilstoši glikēmijai. Ja nepieciešams, par 1–2 DV palieliniet pirmsēdienreižu insulīna devas (sk. nodaļu ar attiecīgajām vadlīnijām).
4. Ievadiet papildu insulīnu (īsas darbības vai, labāk, ātras darbības insulīnu) 0,1 DV/kg ķermeņa svara, ja cukura līmenis asinīs ir augstāks par 15–16 mmol/L un ja urīnā ir acetons. Ievadiet šo insulīna devu atkārtoti, ja cukura līmenis asinīs pēc 2–3 stundām nav pazeminājies.
5. Papildus nekad neievadiet vairāk par 0,1 DV/kg ķermeņa svara vienā insulīna injekcijas reizē. Lielāka insulīna deva ievērojami paaugstinās hipoglikēmijas risku.
6. Nevilcinoties dodieties pie sava endokrinologa vai uz slimnīcas attiecīgo nodaļu, ja jums vai jūsu bērnam sākas vemšana vai vēl vairāk pasliktinās pašsajūta.

Gastroenterīts

Gastroenterīts ir zarnu trakta infekcija, kas izraisa vemšanu un caureju. Organismā paliek ļoti maz barības un cukura līmenis asinīs tādēļ ir zems. Tā paša iemesla dēļ gastroenterīts ir izņēmums likumsakarībai, ka diabēta slimnieka vajadzība pēc insulīna, saslimstot ar kādu citu slimību, pieaug. Lēnāka kuņģa iztukšošanās gastroenterīta gadī ju mā nosaka zemu cukura līmeni asinīs. Lai izvairītos no hipoglikēmijas, insulīna devu gastroenterīta gadījumā var būt nepieciešams samazināt par 20–30% vai vairāk.

Insulīns un gastroenterīts

Vispirms pārliecinieties, ka tas patiešām ir gastroenterīts:

• Vemšana un caureja
• Zems cukura līmenis asinīs
• Acetons, bet ne cukurs urīnā

1. Ja bērnam kopš saslimšanas ar diabētu gastroenterīts ir pirmo reizi, ja jums vēl nav pieredzes un jūs īsti nezināt, kā pareizi rīkoties, nevilcinieties lūgt padomu savam endokrinologam. Ja bērns sāk biežāk vemt, tūlīt vediet viņu uz slimnīcu vai sauciet ātro palīdzību, jo šādās situācijās bieži ir nepieciešama intravenoza šķidrumu un insulīna ievadīšana slimnīcas apstākļos.

2. Ja bērnam ir nelaba dūša un vemšana, dodiet viņam dzert īstu cukuru saturošus dzērienus (ne “Zero” tipa!). Pārlieciniet bērnu dzert nelielā daudzumā, bet bieži (dažus malkus ik pēc 10–15 minūtēm). Piemēroti dzērieni šim nolūkam ir augļu sulas, tēja ar cukuru vai perorālās rehidratācijas šķīdums. Pierakstiet, cik daudz šķidruma un cikos bērns ir izdzēris, kā arī to, kad bijusi vemšana vai caureja.

3. Nosakiet cukura līmeni asinīs katru otro stundu vai katru stundu (ja ir hipoglikēmijas risks) un pārbaudiet katru urīna porciju, vai tajā nav cukurs un acetons.

4. Nepieciešamības gadījumā samaziniet insulīna devas. Ja urīnā ir acetons, bet nav cukura, tas liecina, ka organismā trūkst ogļhidrāti (badošanās ketoze). Šāda situācija var būt, ja bērns nelabuma vai vemšanas dēļ nespēj pietiekami ēst. Starp apēstā ēdiena daudzumu un insulīna devu ir jābūt zināmam līdzsvaram, respektīvi, insulīna deva ir jāsamazina atbilstoši samazinātajām bērna iespējām ēst. Zema glikēmija paaugstina organisma jutību pret insulīnu (pazemināta insulīna rezistence) un insulīna deva parasti ir jāsamazina par 20–30%, reizēm pat vairāk.

! Ja bērns ārstējas pēc divu injekciju shēmas, insulīna devas samazināšanu sāciet ar īsas darbības insulīna devu, kura reizēm var tikt pat izlaista. Var būt nepieciešams samazināt arī vidējas darbības insulīna devu.

5. Tiklīdz nelabums un vemšana mazinās vai beidzas, līdz ar šķidro pārtiku atsāciet lietot arī cietāku pārtiku.

Pašreiz mēs vairs neiesakām pēc gatroenterīta speciālu diētu (piemēram, vārītas zivis, rīsus, sausiņus utt.). Ir labāk, ja šādos gadījumos ēd to, ko gribas. Tikai diētai pēc gastroenterīta jānodrošina pietiekams uzņemto ogļhidrātu un kaloriju daudzums. Īpaši diētas ieteikumi saglabājas tikai maziem bērniem. Pēc gastroenterīta mazuļiem var turpināties šķidra vēdera izeja vai pat caureja. Tad vienu vai vairākas nedēļas no viņu diētas ir jāizslēdz piens un piena produkti.

Vai medikamenti satur cukuru?

Izlasiet informāciju par zāļu saturu uz iesaiņojuma. Daudzas antibiotikas satur saharozi (parasto cukuru). Citos medikamentos var būt laktoze (piena cukurs), fruktoze (augļu cukurs) vai sorbitols. Gandrīz visiem sīrupiem pret klepu, saaukstēšanos sastāvā ir cukurs.

VIDEO:

Diabēts un blakussaslimšanas

Raksta autore – Landa Jaunzema